Frontona demontāža

1. jūlijā tiek uzsākti jumta rekonstrukcijas darbi 

Vispirms tiek demontēts frontons un bēniņos ielaista gaisma,
lai var redzēt pārseguma konstrukcijas

Nez kuro reizi Nāriņa skatās tukšā frontonā?

Frontona labā mala ir ļoti sliktā stāvoklī, sijas un spāru gali ir trupes saēsti

Skursteņu pārmūrēšana

Tiek nojaukti vecie, nodrupušie skursteņu gali

Jaunie skursteņi uzmūrēti, tiek veidoti greznie 19. gadsimta stila skursteņu gali

Pacietīgi un lēnām 

Skursteņi jau apmesti, bet apmetumam pirms krāsošanas kādu laiku jažūst

Skursteņi žūst un upes krasts zied

Nokrāsoti un mirdzoši

Skursteņi

Skursteņu augšējā daļa virs kores ir pārmūrējama no skursteņiem paredzētajiem māla pilnķieģeļiem. Virsma tiks apmesta ar kaļķa - cementa javu un krāsota ar silkātkrāsu baltā tonī. Skursteņu galiem izstrādāts tradicionāls 19. gs. 2. puses skursteņu gala noslēgums. 

Jumta konstrukcijas

Lielākie bojājumi jumta konstrukcijā ir portika un ēkas jumtu slīpju salaiduma vietās. Tā kā jumts ilgstoši tika iesegts ar skaidām, tad slīpju salaiduma vietas bija visvārīgākā vieta. Šajā zonā praktiski visām spārēm ir trupējuši gali, daudzi no tiem jau protezēti vairākas reizes. Sakarā ar to, ka Pirmā pasaules kara laikā jumts netika pienācīgi kopts, tā stāvoklis pasliktinājās, līdz ar to pēc kara tika demontēts jumta tornītis. Lai jumta konstrukcija būtu noturigāka, 20. gs. 20-tos gados iebūvēts taisnais jumta krēsls. Darbi veikti samērā pavirši un no nekvalitatīva , atkārtoti izmantota materiāla. Veicot pārsegumu un jumta konstrukciju remontu ir jāpanāk tāda noturība, lai sekundāro jumta krēslu būtu iespējams demontēt. Ir paredzēts atjaunot jumta torni.

Torņa konstrukcija sastāv no divām daļām - koka pabūves un astoņu stūru koka konstrukcijas. Pabūves konstrukcijai ir apakšējais kopturis, statņi, atgāžņi, spraišļi un augšējais kopturis. Šo konstrukciju liek uz pirmā stāva pārseguma sijām un tiek piestiprināta pie tām ar skavām. Virs augšējā koptura liek sijas, uz kurām liek torņa konstrukciju un grīdu. Torņa konstrukcija sastāv no apakšējā koptura, statņiem, spraišļiem un augšējā koptura. Ailas starp konstrukciju tiks aizpildītas ar durvīm, logiem un dēļiem. Virs torņa augšējā koptura liek sijas, kupola spāres, dēļu apšuvumu un jumta skārda segumu. Torņa terases koka margas ar virpotiem balustriem. Pabūves konstrukcija būvēta no neēvelētiem skujkoka šķautņiem, bet torņa konstrukcija no ēvelētiem skujkoka šķautņiem. Arī zemseguma dēļu klājam torņa kupola redzamajā daļā jābūt ēvelētam. Fiksējošām tapām izmantot ozolkoka koksni.

Pārsegumu konstrukcijas

Virs pirmā stāva pārsegumu sijām lielos laukumos sagabājies sākotnējais trinītī liktais dēļu klājs un māla siltumizolācija. Vietām pārsegums 20. gadsimtā labots, šajos dēļos dzīvo kokgrauži. Kokgraužu bojājumi redzami vairākās vietās, bet šobrīd to laukumi nav lieli. Jo ātrāk tiks izvākti dēļi, kuros dzīvo kokgrauži, jo lielākas cerības, ka kokgraužu izplatība apstāsies. Siju gali izvirzīti uz ārpusi no fasādes un pie tiem nagloti dēļi un profilētas līstes, kas veido dzegu. Dzega ir viens no retajiem sākotnējiem ēkas elementiem. Tā kā ēkas jumts ir ļoti sliktā stāvoklī, daļa siju ir bojāta.

Pirmā stāva sienas

Pirmā stāva sākotnējās ārsienas būvētas no apaļkoka baļķiem, kas no iekšpuses aptēsti. No ārpuses uz baļķiem naglotas vertikālas latas un likts horizontāls 3,5 cm biezu dēļu klājs. Iekšsienas būvētas no abpusēji testiem baļķiem. Visiem baļķiem kaķējums no apakšas. Logu un durvju ailas ietver sānu statņi un pārsedze. Durvīm vienlaicīgi tā ir aploda. Sienas pie apkures centriem no mūra. Daļa iekšsienu mūrētas no dedzinātiem māla ķieģeļiem. Ēkai ir portiks ar sešām doriskām kolonām. Katra portika kolona izgatavota no šķērsgriezumā kvadrātiska statņa, kuram uzlikti segmenta veida gredzeni. Pie šiem gredzeniem ar kaltām naglām pienaglotas līstes, kas veido ārējo plakni. Šāds sienu un kolonu uzbūves princips līdz šim nav konstatēts Latvijas vēsturiskajā būvniecībā.

Rekonstrukcijas gaitā tiek saglabāts sākotnējais ēkas konstruktīvais princips - guļbūve no vienas puses tēstiem baļķiem gludajos pakšos. Protezēšanai izmantot sausu koksni bez kokgraužiem un trupes. Protezēt puskokā, ko fiksē ar caurejošām koka tapām. Savienojuma vietas starp protēzi un esošo sienu apstrādāt ar antiseptiķi. Protezējamās vietās baļķiem no apakšas obligāti veidojams kaķējums. Salaiduma vietas starp koka konstrukciju aizdrīvēt ar pakulām.

Cokols

Muižas cokola sienas ir remontējamas. Vietās, kur ir izdrupumi vai kaut kas jāaizmūrē, apakšējā daļā jāizmanto laukakmeņi, bet augšējā daļā sarkanie māla pilnķieģeļi. Pieļaujams izmantot pēc izmēriem līdzīgus ķieģeļus no kādas nojauktas celtnes. Mūrēšanai jāizmanto kaļķa cementa java (cementu pievienot līdz 5% no kaļķa masas). Ja iespējams, censties starp cokola mūra virskārtu un guļbaļķiem izveidot hidroizolācijas slāni no putuplasta.

Rekonstrukcijas koncepcija

Attieksme pret oriģinālu laika gaitā ir krasi mainījusies. Šobrīd jaunākās tendences Ziemeļeiropā balstās uz konservācijas principiem, kas sevī ietver vairākas savstarpēji saistītas pozīcijas:
*Oriģināls netiek noņemts vai pārvietots no savas sākotnējās atrašanās vietas, izņemot gadījumus, kad draud tā bojāeja.
*Attīrīšanas darbi izpildāmi galvenokārt ar mehāniskiem līdzekļiem (cikliņu, suku ar misiņa sariem, smilšpapīru), atturoties no karsta gaisa fēna vai ķīmisko līdzekļu izmantošanas, kas vairāk vai mazāk, bet tomēr bojā oriģināla struktūru.
*Virsmas netiek perfekti apstrādātas (nošpaktelētas, noslīpētas), bet atstātas ar negludumiem, patinu, nodilumu un mehāniskiem bojājumiem (skrambām, atlūzumiem, iesitumiem), kas izveidojušies laika gaitā.
*Tikai lielas nepieciešamības gadījumā, ja konstrukcija vairs nepilda savu funkciju, to nomaina pret jaunu.
*Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir tradicionālo dabīgas izcelsmes materiālu pielietojums, kas vēsturiski pierādījuši savas pozitīvās īpašības un prognozējamos trūkumus.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis NR. 2797

Ar Valsts Kultūkapitāla fonda atbalstu 2010. gadā Ērmaņu muižā tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Darbus veica SIA "LDU" Izpētes un projektēšanas birojs "Kroks" - arhitekte Dita Lapiņa, māksliniece Ināra Cine, piedaloties celtniecības arheologam Jurim Zviedrānam.

Ēkas apjoms ir simetrisks, plānā taisnstūra ar sešu dorisko kolonnu portiku. Celtnei ir četru slīpju jumts, kas sākotnēji ir bijis segts ar gropētiem purva priedes šindeļiem. Jumta vidusdaļā atradies tornītis, kas nojaukts pēc Pirmā Pasaules kara. Cokols mūrēts no akmeņiem ar ķieģeļu un akmens šķembu iespraudumiem. Ārējos stūros izmantoti lieli, apstrādāti granīta laukakmeņi. Ap ailām izmantoti sarkanie dedzinātie māla ķieģeļi. Ārsienas būvētas no apaļkoka baļķiem, kas no iekšpuses aptēsti. Ārpusē uz baļķiem naglotas vertikālas latas un likts horizontāls 3,5 cm biezs dēļu klājs. Iekšsienas būvētas no abpusēji tēstiem baļķiem. Daļa iekšsienu būvētas no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem. Katra portika kolonna izgatavota no statņa, kuram uzlikti segmenta veida gredzeni. Pie gredzeniem pienaglotas līstes, kas veido ārējo plakni. Pagraba pārsegumi – cilindriskas mūra velves, kas mūrētas no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem kaļķa javā. Pirmajam stāvam koka siju pārsegums. Interjers, visticamākais, nav bijis grezns, vairāk lietišķs, tomēr ēkas labajā spārnā ir bijusi kapela ar arkveida logu līdz grīdas līmenim. 

Ērmaņu muižas kungu namu par kungu māju varētu saukt nosacīti. Spriežot pēc plānojuma, arhitektoniskā risinājuma un apdares liecībām, šī ēka sākotnēji nav bijusi domāta kā dzīvojamā ēka, bet paredzēta atpūtai un izpriecām. Uz to norāda arī tornis jumta vidusdaļā, uz kuru vedušas kāpnes un kurā ir bijis skatu laukums. Koka ēkas ārējais tēls ar sešu kolonu portiku, torni un dekoratīvajām logu ailām līdz grīdas līmenim bijis iespaidīgs. Galvenā fasāde, kas pavērsta pret lielceļu, veidota kā dekorācija, ņemot vērā aklo logu galvenās fasādes kreisajā pusē. Ir domāts par to, lai ēka no ceļa labi izskatītos. Otras šāda tipa ēkas Latvijā nav. Arī konstrukcijās konstatēti dažādi risinājumi, kādi citur Latvijā nav sastopami – koka sienu kopējais biezums 40 cm, logu ailas ar slīpām malām, spāres saišķis stiprināts vienu otrā iespīlējot, kolonu uzbūves princips ar gredzeniem ap statni un naglotajām līstēm. Nav zināma vēl cita koka klasicisma ēka ar gropēto šindeļu jumta segumu. Reta parādība šī perioda celtnēm ir torņi un logu ailas līdz grīdas līmenim.