Ar Valsts Kultūkapitāla fonda atbalstu 2010. gadā Ērmaņu muižā tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Darbus veica SIA "LDU" Izpētes un projektēšanas birojs "Kroks" - arhitekte Dita Lapiņa, māksliniece Ināra Cine, piedaloties celtniecības arheologam Jurim Zviedrānam.
Ēkas apjoms ir simetrisks, plānā taisnstūra ar sešu dorisko kolonnu portiku. Celtnei ir četru slīpju jumts, kas sākotnēji ir bijis segts ar gropētiem purva priedes šindeļiem. Jumta vidusdaļā atradies tornītis, kas nojaukts pēc Pirmā Pasaules kara. Cokols mūrēts no akmeņiem ar ķieģeļu un akmens šķembu iespraudumiem. Ārējos stūros izmantoti lieli, apstrādāti granīta laukakmeņi. Ap ailām izmantoti sarkanie dedzinātie māla ķieģeļi. Ārsienas būvētas no apaļkoka baļķiem, kas no iekšpuses aptēsti. Ārpusē uz baļķiem naglotas vertikālas latas un likts horizontāls 3,5 cm biezs dēļu klājs. Iekšsienas būvētas no abpusēji tēstiem baļķiem. Daļa iekšsienu būvētas no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem. Katra portika kolonna izgatavota no statņa, kuram uzlikti segmenta veida gredzeni. Pie gredzeniem pienaglotas līstes, kas veido ārējo plakni. Pagraba pārsegumi – cilindriskas mūra velves, kas mūrētas no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem kaļķa javā. Pirmajam stāvam koka siju pārsegums. Interjers, visticamākais, nav bijis grezns, vairāk lietišķs, tomēr ēkas labajā spārnā ir bijusi kapela ar arkveida logu līdz grīdas līmenim.
Ērmaņu muižas kungu namu par kungu māju varētu saukt nosacīti. Spriežot pēc plānojuma, arhitektoniskā risinājuma un apdares liecībām, šī ēka sākotnēji nav bijusi domāta kā dzīvojamā ēka, bet paredzēta atpūtai un izpriecām. Uz to norāda arī tornis jumta vidusdaļā, uz kuru vedušas kāpnes un kurā ir bijis skatu laukums. Koka ēkas ārējais tēls ar sešu kolonu portiku, torni un dekoratīvajām logu ailām līdz grīdas līmenim bijis iespaidīgs. Galvenā fasāde, kas pavērsta pret lielceļu, veidota kā dekorācija, ņemot vērā aklo logu galvenās fasādes kreisajā pusē. Ir domāts par to, lai ēka no ceļa labi izskatītos. Otras šāda tipa ēkas Latvijā nav. Arī konstrukcijās konstatēti dažādi risinājumi, kādi citur Latvijā nav sastopami – koka sienu kopējais biezums 40 cm, logu ailas ar slīpām malām, spāres saišķis stiprināts vienu otrā iespīlējot, kolonu uzbūves princips ar gredzeniem ap statni un naglotajām līstēm. Nav zināma vēl cita koka klasicisma ēka ar gropēto šindeļu jumta segumu. Reta parādība šī perioda celtnēm ir torņi un logu ailas līdz grīdas līmenim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru