Tornīša konstrukcijas

Virs jumta ir izslējušās torņa konstrukcijas un var apjaust tā apjomus un proporcijas. Beidzot ēka ir atguvusi iemeslu, kādēļ tā ir saukta par Ērmaņu muižas kungu namu.

Ziemeļu fasāde

Dienvidu fasāde

Jumts sagatavots skaidu klāšanai

Siju protezēšana

Ir uzsākta pirmā stāva pārseguma siju protezēšana. Neglābjami satrupējušie siju posmi tiek izgriezti un to vietā ievietota protēze - jauns koka laidiens. Ir savestas kārtībā un pabeigtas dienvidu puses nesošās konstrukcijas, atjaunotas torņa nesošās sijas. Var apbrīnot, cik masīvi un vareni koki izmantoti pirms 200 gadiem, kad muiža tika būvēta.

Tiek veikti sagatavošanas darbi ziemeļu pusei, kura ir daudz bēdīgākā stāvoklī kā dienvidu puse. Stiprināta ārsiena, kas šūpojas, jo Padomju laikos tā pārgriezta līdz grīdai pušu, bet kolonnām nomainītas to Padomju laikos uzliktās kantainās bāzes pret atbilstošām doriskā ordera bāzēm. Atkal jaunums - portika pamatu labais stūris nosēdies un divas pēdējās kolonnas jāceļ gaisā, lai masīvās sijas, kuras balstās uz kolonnām būtu horizontālā līmenī. Stūra kolonna jāpaceļ par 9 cm, bet blakus kolonna par 5 cm. Pārējās jau stāv daudzmaz taisni.

Vītņa stieņi caururbj un cieši savieno vecās sijas un jaunās sijas pusi

Dienvidu puses sijas ir savestas kārtībā

Lielās, masīvās sijas, kuras tur sešas portika kolonnas ir rūpīgi izpētītas un
atbildīgi gan pret vēsturi, gan konstrukcijas stiprību protezētas

Kolonnas ir ieguvušas jaunas pēdas

Stūris lēnām liecas uz leju un divas pēdējās kolonnas ir jāceļ uz augšu,
lai sija virs to pleciem gulētu taisni

Nākamais darbs būs atjaunot ziemeļu portika šķērssijas, no kurām
saglabājusies lietošanas kārtībā bija vairs tikai viena.

Divām labā stūra kolonnām tiks taisīts trešais pēdas elements

Demontāža

Ir pabeigta Ērmaņu muižas azbestcementa plākšņu demontāža, attīrītas pirmā stāva pārseguma konstrukcijas un beidzot var redzēt, kas satrupējis neatgriezeniski, kas nedaudz bojājies un kas izskatās labi. Lai telpās neielītu lietus, ēka ar visiem skursteņiem ir ievīkšķīta lielā plēvē kā bēbis. Otrdien brauc arhitekti un kopā ar celtniekiem izlems, kuras konstrukcijas protezēs un kuras nomainīs ar jaunām.

Vecais jumta segums novākts un konstrukcijas attīrītas

Terases jumta konstrukcijas ir pilnībā nojauktas, jo visas sijas
un spāres ir satrupējušas 

Konstrukcijas ir ļoti lielas un masīvas

Terases labais stūris atjauktā veidā, tur no sijas ir palikuši tikai putekļi

Arī pārējās terases sijas neizskatās labāk

Arī terases sabrukusī grīda ir izvākta

Jaunie, skaistie skursteņi ietīti plēvē

Bēniņos šobrīd ir tik gaišs

Sijas sagatavotas protežēšanai, ir noņemti trupējušie gali

Vietās, kur ilgstoši tecējis jumts, pārsegumu sijas ir bojātas

Frontona demontāža

1. jūlijā tiek uzsākti jumta rekonstrukcijas darbi 

Vispirms tiek demontēts frontons un bēniņos ielaista gaisma,
lai var redzēt pārseguma konstrukcijas

Nez kuro reizi Nāriņa skatās tukšā frontonā?

Frontona labā mala ir ļoti sliktā stāvoklī, sijas un spāru gali ir trupes saēsti

Skursteņu pārmūrēšana

Tiek nojaukti vecie, nodrupušie skursteņu gali

Jaunie skursteņi uzmūrēti, tiek veidoti greznie 19. gadsimta stila skursteņu gali

Pacietīgi un lēnām 

Skursteņi jau apmesti, bet apmetumam pirms krāsošanas kādu laiku jažūst

Skursteņi žūst un upes krasts zied

Nokrāsoti un mirdzoši

Skursteņi

Skursteņu augšējā daļa virs kores ir pārmūrējama no skursteņiem paredzētajiem māla pilnķieģeļiem. Virsma tiks apmesta ar kaļķa - cementa javu un krāsota ar silkātkrāsu baltā tonī. Skursteņu galiem izstrādāts tradicionāls 19. gs. 2. puses skursteņu gala noslēgums. 

Jumta konstrukcijas

Lielākie bojājumi jumta konstrukcijā ir portika un ēkas jumtu slīpju salaiduma vietās. Tā kā jumts ilgstoši tika iesegts ar skaidām, tad slīpju salaiduma vietas bija visvārīgākā vieta. Šajā zonā praktiski visām spārēm ir trupējuši gali, daudzi no tiem jau protezēti vairākas reizes. Sakarā ar to, ka Pirmā pasaules kara laikā jumts netika pienācīgi kopts, tā stāvoklis pasliktinājās, līdz ar to pēc kara tika demontēts jumta tornītis. Lai jumta konstrukcija būtu noturigāka, 20. gs. 20-tos gados iebūvēts taisnais jumta krēsls. Darbi veikti samērā pavirši un no nekvalitatīva , atkārtoti izmantota materiāla. Veicot pārsegumu un jumta konstrukciju remontu ir jāpanāk tāda noturība, lai sekundāro jumta krēslu būtu iespējams demontēt. Ir paredzēts atjaunot jumta torni.

Torņa konstrukcija sastāv no divām daļām - koka pabūves un astoņu stūru koka konstrukcijas. Pabūves konstrukcijai ir apakšējais kopturis, statņi, atgāžņi, spraišļi un augšējais kopturis. Šo konstrukciju liek uz pirmā stāva pārseguma sijām un tiek piestiprināta pie tām ar skavām. Virs augšējā koptura liek sijas, uz kurām liek torņa konstrukciju un grīdu. Torņa konstrukcija sastāv no apakšējā koptura, statņiem, spraišļiem un augšējā koptura. Ailas starp konstrukciju tiks aizpildītas ar durvīm, logiem un dēļiem. Virs torņa augšējā koptura liek sijas, kupola spāres, dēļu apšuvumu un jumta skārda segumu. Torņa terases koka margas ar virpotiem balustriem. Pabūves konstrukcija būvēta no neēvelētiem skujkoka šķautņiem, bet torņa konstrukcija no ēvelētiem skujkoka šķautņiem. Arī zemseguma dēļu klājam torņa kupola redzamajā daļā jābūt ēvelētam. Fiksējošām tapām izmantot ozolkoka koksni.

Pārsegumu konstrukcijas

Virs pirmā stāva pārsegumu sijām lielos laukumos sagabājies sākotnējais trinītī liktais dēļu klājs un māla siltumizolācija. Vietām pārsegums 20. gadsimtā labots, šajos dēļos dzīvo kokgrauži. Kokgraužu bojājumi redzami vairākās vietās, bet šobrīd to laukumi nav lieli. Jo ātrāk tiks izvākti dēļi, kuros dzīvo kokgrauži, jo lielākas cerības, ka kokgraužu izplatība apstāsies. Siju gali izvirzīti uz ārpusi no fasādes un pie tiem nagloti dēļi un profilētas līstes, kas veido dzegu. Dzega ir viens no retajiem sākotnējiem ēkas elementiem. Tā kā ēkas jumts ir ļoti sliktā stāvoklī, daļa siju ir bojāta.

Pirmā stāva sienas

Pirmā stāva sākotnējās ārsienas būvētas no apaļkoka baļķiem, kas no iekšpuses aptēsti. No ārpuses uz baļķiem naglotas vertikālas latas un likts horizontāls 3,5 cm biezu dēļu klājs. Iekšsienas būvētas no abpusēji testiem baļķiem. Visiem baļķiem kaķējums no apakšas. Logu un durvju ailas ietver sānu statņi un pārsedze. Durvīm vienlaicīgi tā ir aploda. Sienas pie apkures centriem no mūra. Daļa iekšsienu mūrētas no dedzinātiem māla ķieģeļiem. Ēkai ir portiks ar sešām doriskām kolonām. Katra portika kolona izgatavota no šķērsgriezumā kvadrātiska statņa, kuram uzlikti segmenta veida gredzeni. Pie šiem gredzeniem ar kaltām naglām pienaglotas līstes, kas veido ārējo plakni. Šāds sienu un kolonu uzbūves princips līdz šim nav konstatēts Latvijas vēsturiskajā būvniecībā.

Rekonstrukcijas gaitā tiek saglabāts sākotnējais ēkas konstruktīvais princips - guļbūve no vienas puses tēstiem baļķiem gludajos pakšos. Protezēšanai izmantot sausu koksni bez kokgraužiem un trupes. Protezēt puskokā, ko fiksē ar caurejošām koka tapām. Savienojuma vietas starp protēzi un esošo sienu apstrādāt ar antiseptiķi. Protezējamās vietās baļķiem no apakšas obligāti veidojams kaķējums. Salaiduma vietas starp koka konstrukciju aizdrīvēt ar pakulām.

Cokols

Muižas cokola sienas ir remontējamas. Vietās, kur ir izdrupumi vai kaut kas jāaizmūrē, apakšējā daļā jāizmanto laukakmeņi, bet augšējā daļā sarkanie māla pilnķieģeļi. Pieļaujams izmantot pēc izmēriem līdzīgus ķieģeļus no kādas nojauktas celtnes. Mūrēšanai jāizmanto kaļķa cementa java (cementu pievienot līdz 5% no kaļķa masas). Ja iespējams, censties starp cokola mūra virskārtu un guļbaļķiem izveidot hidroizolācijas slāni no putuplasta.